Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, kas stāsies spēkā 18. martā, paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem būs tiesības pie ēkas ūdens ievada – pirms kopējā ūdens skaitītāja – organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, tā nomaiņu un regulāru apkopi.
Vienlaikus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs iegūs tiesības pieprasīt pakalpojumu lietotājiem uzstādīt mehānisko ūdens filtru gadījumos, kad tas nepieciešams ūdens skaitītāju darbības precizitātes uzlabošanai un piegādātā ūdens kvalitātes paaugstināšanai.
Ar šiem grozījumiem Latvijas normatīvajos aktos tiek ieviestas arī Eiropas Savienības direktīvas prasības, kas attiecas uz dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšanu. Likumprojekta anotācijā grozījumu izstrādātāja – Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) – norāda, ka izmaiņu mērķis ir:
- paplašināt gan ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja, gan pakalpojumu lietotāja tiesības;
- precizēt, kura persona var darboties kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs
- pārņemt noteiktas prasības no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti.
Filtrs pirms komercuzskaites mēraparāta
Likumā ar grozījumiem ieviesti arī jauni termini. Piemēram, 1. pantā noteikts, ka mehāniskais ūdens filtrs ir ūdens filtrēšanas iekārta, kas atrodas ūdenssaimniecības pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā un ir uzstādīta komercuzskaites mēraparāta mezglā pirms paša mēraparāta. Šāda ierīce nodrošina mehānisko piemaisījumu un suspendēto vielu, kuru daļiņu izmērs nav mazāks par 500 mikrometriem (µm), atdalīšanu no dzeramā ūdens.
Ar grozījumiem noteikta iespēja uzstādīt ūdens filtru pirms komercuzskaites mēraparāta, tomēr šī prasība nav noteikta kā obligāta visos gadījumos. Tajā pašā laikā izmaiņas Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9. pantā paredz, ka pakalpojumu sniedzējs varēs pieprasīt pakalpojuma lietotājam organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu vai apkopi, ja tas ir tehniski pamatoti un nepieciešams, lai nodrošinātu precīzāku piegādātā ūdens daudzuma uzskaiti.
Tāpat paredzēts, ka ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējs varēs pieprasīt pārbūvēt vai papildus aprīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu, ja tas būs vajadzīgs mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanai.
Savukārt grozījumi likuma 10. pantā nosaka, ka pakalpojumu lietotājiem būs pienākums pašiem organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu un turpmāko apkopi.
Šo darbu izmaksas būs jāsedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, tomēr pretī tam tiks nodrošināta precīzāka ūdens patēriņa uzskaite un uzlabota piegādātā ūdens kvalitāte.
Vietējās pašvaldības domei būs tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros tiks noteikti gadījumi, kad pakalpojumu sniedzējs var prasīt pakalpojuma lietotājam organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu vai apkopi.
Daļa ūdens skaitītāju ir neprecīzi
KEM anotācijā norādīts, ka mehānisko ūdens filtru uzstādīšana pirms komercuzskaites mēraparātiem pilnībā neatrisinās ūdens patēriņa starpību problēmu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, tomēr tā nodrošinās konkrētam īpašumam vai visai mājai precīzāku piegādātā ūdens daudzuma uzskaiti.
Grozījumu nepieciešamība pamatota ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra secinājumiem, ka ievērojama daļa ūdens skaitītāju darbojas neprecīzi. Veiktajā izpētē konstatēts, ka šīs neprecizitātes bieži izraisa cieto daļiņu klātbūtne ūdenī, un problēmu iespējams mazināt, uzstādot mehānisko filtru. Aptaujas dati liecina, ka ūdens skaitītāju neprecizitāti par būtisku problēmu atzina 34% pašvaldību un 46% ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju.
Jānodrošina dzeramā ūdens pieejamība
Ar likuma grozījumiem Latvijas tiesību aktos tiek ieviestas Eiropas Savienības direktīvā noteiktās prasības par dzeramā ūdens kvalitāti, tostarp pienākumi nodrošināt dzeramā ūdens pieejamību iedzīvotājiem.
Likuma 6. pants papildināts ar 1.1 un 1.2 daļu, kas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt dzeramā ūdens pieejamību visiem iedzīvotājiem un veicināt centralizētās ūdensapgādes sistēmā piegādātā dzeramā ūdens lietošanu.
Pašvaldībām būs jāidentificē iedzīvotāju grupas, kurām nav nodrošināta brīva piekļuve dzeramajam ūdenim vai kurām šī pieejamība ir ierobežota. Vietējai varai būs jāizvērtē iespējas uzlabot dzeramā ūdens pieejamību, izmantojot jau īstenotus pasākumus, piemēram, ierīkojot brīvkrānus vai nodrošinot publiskas vietas ar bezmaksas piekļuvi centralizētajā ūdensapgādes sistēmā piegādātam dzeramajam ūdenim.
Ja ar esošajiem risinājumiem nebūs pietiekami, pašvaldībai būs jāīsteno papildu pasākumi, lai nodrošinātu vai uzlabotu dzeramā ūdens pieejamību.
Paplašinātas valdības pilnvaras
Grozījumi likuma 4. pantā paredz arī Ministru kabineta (MK) kompetences paplašināšanu ūdenssaimniecības jomā. Turpmāk valdība noteiks:
- prasības un kārtību decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzībai;
- prasības un procedūru ūdens zudumu un to samazināšanas potenciāla izvērtēšanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās;
- kārtību, kādā informācija par veikto novērtējumu jāsniedz atbildīgajai iestādei un Eiropas Komisijai.
Papildus tam MK būs jānosaka reģionālo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centru izveides un darbības kārtība, kā arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumi un atbildība.
Tāpat grozījumi paredz, ka valdībai jānosaka kritēriji publiskām ēkām, kurās bez maksas jānodrošina brīva pieeja dzeramajam ūdenim no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, kā arī kārtība šī ūdens kvalitātes kontrolei.
